Ventspils Un Valmiera Ievieš Inovatīvus Izglītības Tehnoloģiju Risinājumus, Lai Sagatavotu Jauniešus Darbam Nākotnē

Četri projekta „Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas” (Next Generation Micro Cities of Europe – NextGen) partneri (Valmieras Tehnikums, Ventspils Tehnikums, Vidzemes Augstskola, Ventspils Augstskola) ievieš jaunas iniciatīvas, kuru ietvaros tehnoloģijas kļūst par jaunās paaudzes izglītošanas instrumentiem, sagatavojot viņus darbam nākotnē.

Darba vide pasaulē mainās. Mākslīgā intelekta, automatizācijas un robotikas radītās izmaiņas ir tikpat būtiskas kā lauksaimniecības un ražošanas attīstības lēciens, kas notika, pateicoties to mehanizācijai. Lai arī atsevišķas darbavietas tiks zaudētas un bet citas radītas, no šī brīža mainīsies gandrīz viss. Neviens nevar paredzēt nākotni, taču šobrīd pasaulē veiktie pētījumi par darbu nākotnē liecina, ka tehnoloģijas ļoti būtiski ietekmēs mūsu darbu un cilvēka vietu darba tirgū.

Darba rezultāti dažādās vietās atšķiras atkarībā no inovāciju iespējām konkrētajā teritorijā, to uzņēmējdarbības dinamiskuma un pieejamā darbaspēka prasmēm. McKinsey Global Institute nesen sagatavotais darba dokuments ar nosaukumu “Nākotnes darbs Eiropā” atklāj, ka 48 lielpilsētu attīstības centri vecajā pasaulē izstrādā 55% no visiem ES augsto tehnoloģiju patentiem, salīdzinājumā ar 39% – stabilas ekonomikas valstīs un tikai 6% – reģionos, kuros iedzīvotāju skaits samazinās. Lielpilsētās darbojas 73% jaunuzņēmumu, kamēr stabilas ekonomikas valstīs tādu ir 25% un reģionos, kuros iedzīvotāju skaits samazinās, tikai 2%. Divdesmit deviņās no šīm lielpilsētām bāzējas gandrīz 80% no 126 Eiropas uzņēmumiem, kuri ietverti Fortune Global 500 sarakstā. Turklāt 48 attīstības centri ir mājvieta 83% STEM absolventu, un 40% iedzīvotāju ir augstākā izglītība; atsevišķās vietās reģionos, kuros iedzīvotāju skaits samazinās, cilvēku ar augstāko izglītību skaits ir mazāk nekā 25%.

COVID-19 ietekme uz nodarbinātību var paātrināt darbinieku pāreju uz jaunām darbavietām, kurās nepieciešamas citas prasmes. Tāpat šī krīze var palielināt jau esošo nevienlīdzību starp Eiropas valstīm, starp labāk izglītotiem un sliktāk izglītotiem darbiniekiem, starp reģioniem, kā arī jauniem cilvēkiem. Automatizācija nav vienīgais faktors, kas maina darba vidi. Dažādas nozares Eiropā piedzīvo nozīmīguma izmaiņas, ražošanai un lauksaimniecībai turpinot sarukt, kamēr pakalpojumu joma iegūst arvien relatīvāku nozīmīgumu. Automatizācija paātrina pāreju uz nozarēm, kuras balstītas uz zināšanām, piemēram, izglītības, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju, cilvēku veselības un sociālā darba nozarēm. 

STEM (Science, Technology, Engineering and Mathematics – zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika) nozares amatu skaits un uzņēmējdarbības un juridisko profesiju loma tuvākajā desmitgadē var pieaugt par vairāk nekā 20 procentiem. Darbavietu skaits, kurās nepieciešamas tehnoloģiskās zināšanas, pieaugs visās nozarēs, vēl vairāk palielinot pieprasījumu pēc darbiniekiem ar STEM izglītību (pieaugums par 39 %), kuru skaits jau šobrīd nav pietiekams.

Ņemot vērā iepriekš minēto, NextGen iniciatīvas „Pilsētu inovatīvās darbības” (Urban Innovative Action – UIA) mērķis ir parādīt, kā Eiropas mazās pilsētas spēj atrast savu vietu jaunajā globalizācijas laikmetā, kur cilvēkkapitāls var izmainīt šo pilsētu spēju konkurēt par darba vietām un izaugsmi. Tās ietvaros mazās pilsētas cenšas novērst prasmju un augsta līmeņa speciālistu trūkumu, izstrādājot jaunus un inovatīvus risinājumus izglītības, uzņēmējdarbības un pārvaldības jomās. Lai novērstu prasmju neatbilstību, projekta ietvaros tiks realizēts eksperimentāls Izglītības tehnoloģiju plāns. 

Līdz ar šī raksta publicēšanu, četri projekta NextGen partneri (Valmieras tehnikums, Ventspils Tehnikums, Vidzemes Augstskola, Ventspils Augstskola), ievieš jaunas iniciatīvas, kuru ietvaros tehnoloģijas kļūst par jaunāko paaudžu izglītošanas instrumentiem, sagatavojot viņus darbam nākotnē.

Valmieras Tehnikums (VaT) ir vadošais arodizglītības centrs tādās tehniskās izglītības jomās kā mehānika un metālapstrāde, mehatronika, programmēšana, telemehānika un loģistika. Jau šobrīd VaT piedāvā modernu izglītību, kas atbilst darba tirgus tendencēm. UIA iniciatīvas ietvaros tehnikuma mērķis ir izmēģināt jaunākās digitālās tehnoloģijas, izmantojot jaunus un inovatīvus veidus studentu iesaistei un atvieglojot apmācību procesu pasniedzējiem. VaT ir iegādājies 3D virtuālo alu (CAVE) – modernu un inovatīvu mācību aprīkojumu, kas darbojas kā virtuālās realitātes vide, kur 3,5m x 3,5m izmēra telpā uz trīs līdz sešām sienām ir izvietoti projektori. Šāda veida virtuālajās vidēs iespējams izgatavot un testēt detaļu prototipus, izstrādāt interfeisus, simulēt darbu rūpnīcā, netērējot resursus fiziskām detaļām. Tas ļauj inženieriem labāk saprast, kā konkrētā detaļa darbosies jau gatavā produktā. Šādas virtuālās alas arvien biežāk tiek izmantotas kopīgajā plānošanā būvniecības nozarē. VaT virtuālo alu izmēģinās vismaz četrās mācību programmās, kurās mācās 600 studentu: “Mehānika un metālapstrāde”, “Mehatronika”, “Programmēšana” un “Telemehānika un loģistika”. VaT plāno apmācīt pasniedzējus un speciālistus šī jaunā aprīkojuma izmantošanā, sniedzot detalizētu informāciju par to, kā konkrēta programmatūra var tikt piemērota dažādu priekšmetu nodarbībās vidējās izglītības, arodizglītības, kas iegūta pēc vidējās izglītības, un mūžizglītības apmācību kursos. Virtuālā ala tiks izmantota arī, lai veicinātu starpdisciplināro sadarbību starp dažādu mācību nozaru pasniedzējiem un studentiem, veicinot tādu personīgo iemaņu (soft skills) kā jaunu ideju izstrāde, problēmu risināšana un radošā domāšana uzlabošanu, kurām saskaņā ar Eiropas e-kompetences ietvaru būs noteicošā loma uz tehnoloģijām balstīto darbu tirgū. VaT projektu vadītāja Linda Riba stāsta: “Šis tehnoloģiskais risinājums nodrošina mūsu studentiem efektīvu līdzekli, lai iztēlotos nākotnes iespējas.”

Tajā pašā laikā cits projekta dalībnieks, Ventspils Tehnikums (VeT), realizē virtuālās klases projektu, kurā iespējams simulēt mācību darbu gan vispārējās, gan arodizglītības priekšmetos. Skola plāno uzlabot esošās studiju programmas, piedāvājot mācību un testēšanas iespējas trijos mācību priekšmetos: darba drošība, tūrisms un matemātika. “Priekšmetu saturs tiks pakāpeniski paplašināts un būs pieejams aptuveni 600 studentiem”, stāsta tehnikuma projektu vadītājs Elvis Binders Čoders.

Virtuālo realitāti (VR) var izmantot, lai uzlabotu studentu zināšanas un izpildi. Mācīšanās virtuālajā realitātē var pārvērst veidu, kādā tiek pasniegta mācību viela; tās priekšnosacījums ir virtuālas pasaules – reālas vai izdomātas – izveidošana, ļaujot lietotājiem ne tikai redzēt to, bet arī līdzdarboties. Pilnībā iesaistoties mācību procesā, rodas motivācija to izprast līdz mazākajai detaļai. Tādējādi ir nepieciešama mazāka kognitīvā slodze informācijas apstrādāšanai. Izglītībā VR nodrošina pieredzes bāzi, kas nepieciešama apmācību procesā. Pateicoties virtuālajai realitātei, studenti tiek iedrošināti veikt atklājumus paši. Studentiem ir iespēja mācīties darot, nevis tikai pasīvi lasot. VeT ir saņēmis 16 virtuālās realitātes brilles un 2 Z-Space darba stacijas un šobrīd strādā pie šī aprīkojuma uzstādīšanas un ieviešanas pirmajos mācību kursos.

Trešais projekta dalībnieks, Vidzemes Augstskola (ViA) Valmierā, realizē divas izglītības tehnoloģiju (EdTech) inovācijas: aktīvās mācīšanās telpas izveidi un virtuālās realitātes sistēmas, kas paredzēta mehatronikas studentiem, uzstādīšanu.

Aktīvās mācīšanās telpas ir piemērotas studentu vajadzībām un aprīkotas ar nepieciešamajām tehnoloģijām. Tām raksturīgi lieli mācību galdi un pārvietojami krēsli, kas paredzēti aktīvas mācīšanās atvieglošanai un veicināšanai. Katrs galds aprīkots ar tāfeli un plakanā ekrāna monitoru studentu darba attēlošanai, un lielākās klasēs parasti katrs galds aprīkots arī ar mikrofonu. Aktīvās mācīšanās telpās ir arī pasniedzēja stacija, kas ļauj skolotājam izvēlēties, projicēt un izcelt jebkura klasē esošā studenta darbu. Šīs klases ir piemērotas arī attālinātajam mācību procesam, savienojot vairākas klases vienlaicīgi. 

Pirms aktīvās mācīšanās telpas izvēles ViA veica pasaulē pieejamā aprīkojuma iepriekšēju izpēti. Galvenais akcents nebija tikai uz tehnoloģijām, bet uz risinājuma atrašanu, kas radītu piemērotu vidi sadarbībai un aktīvas mācīšanās procesam. Rastais risinājums patiesībā ir paredzēts, lai veicinātu uz studentiem orientētu pieeju, tādu, kurā studenti ir atbildīgi par savu mācību procesu, nodrošinot elastīgu pieeju dažādiem mācīšanās stiliem, priekšmetiem un vajadzībām. 

“Šīs telpas ir paredzētas, lai sagatavotu jauno paaudzi viņu nākotnes darbavietām. Tā ir ļoti aktuāla tendence; tā ir nākotne”, stāsta Vidzemes Augstskolas Inženierzinātņu fakultātes asociētais profesors Kaspars Osis. 

Otra ViA izmēģinātā inovācija projekta NextGen ietvaros ir interaktīva, pilnībā iekļaujoša 3D vide, kas tiks izmantota bakalaura studiju programmas “Mehatronika” 

vajadzībām, it īpaši divos studiju kursos: “Ražošanas un pakalpojumu procesu organizēšana” un “Elektropiedziņa”. Šī brīža attīstības stadijā 3D vide nodrošina: 

• pakāpenisku apmācību režīmu, kurā praktikants vizuāli var sekot līdzi elektrodzinēja montāžas un demontāžas soļiem;
• pakāpenisku apmācību režīmu, kurā praktikants seko instrukcijām, lai patstāvīgi samontētu un demontētu elektrodzinēju, pareizā secībā izvēloties pareizās detaļas.

Nākotnē plānotie pasākumi ietver montāžas un demontāžas laikā veikto uzdevumu vērtēšanas un atgriezeniskās saites saņemšanas sistēmas ieviešanu; iespējamo scenāriju sarežģītības paaugstināšanu un izpildīto darbību datu apkopošanas uzlabošanu, lai nodrošinātu ražošanas procesa efektivitāti saskaņā ar LEAN principiem. 

Visbeidzot ceturtais projekta NextGen partneris, Ventspils Augstskola (VeA) pārveido vienu no tās auditorijām par interaktīvu digitālo klasi, kuru izmēģinās 3 esošajās studiju programmās: “Programmēšanas speciālists”, “Datorzinātnes” un “Elektronikas inženierija”. Šī tehnoloģijām bagātā klase ir un būs pieejama arī citām fakultātēm, tādējādi nodrošinot starpdisciplināru tehnoloģiju izmantošanu. Digitālajā klasē mācību vidē tiek iekļautas elektroniskas ierīces un programmatūras. Digitālā klase ir fiziskās klases paplašinājums digitālā vidē. VeA ir iegādājusies aparatūru un programmatūru, kas paredzēta interaktīvo monitoru un virtuālo konferenču zvanu programmatūras uzstādīšanai. Šis aprīkojums ļauj viegli un ērti apmācīt studentus, kuri neatrodas klasē (attālinātās mācības).

Digitālā klase ir plānota arī kā platforma jaunu tiešsaistes atvērto kursu (Massive Online Open Course – MOOC) izstrādei. Šāda veida kursi, neapšaubāmi, būs īpaši piemēroti attālinātajām mācībām (izglītībai), kur galveno lomu ieņems video filmēšanas studija. Vietējā MOOC platforma un video studija sniedz iespēju uzlabot VeA kursu kvalitāti un sasniegt tādu MOOC kursu līmeni, kāds nepieciešams, lai tos iekļautu starptautiskajās platformās. VeA Zinātņu un attīstības daļas vadītāja vietniece Maija Cēbere uzsver, ka: “Jau sakarā ar COVID-19 radītajiem apstākļiem investīcijas ir atmaksājušās, jo attālinātās mācības ir kļuvušas par jauno nodarbību formu visā pasaulē.”

Minētie četri projekta partneri bruģē ceļu progresīvu un inovatīvu izglītības tehnoloģiju ieviešanai Latvijā, sagatavojot studentus darbam nākotnē. Ir jāuzsver, ka ieviestās tehnoloģijas ir tikai daļa no plānotā. Ļoti būtiska ir studentu pāreja uz daudz aktīvāku mācīšanos, kā arī lielākas nozīmes piešķiršana personīgajām iemaņām, piemēram, spējai sadarboties, komandas darbam, problēmu risināšanai un radošumam. Šie procesi ir svarīgi jaunajā darba tirgū. Spēja mācīties visas dzīves laikā, apgūt jaunas lietas un būt elastīgam apvienojumā ar prasmēm, kas veicina spēju izgudrot ko jaunu, sadarboties un vadīt, ir vislabākā garantija iespējai atrast augstas kvalitātes darbu tirgū, kurā tuvākajā nākotnē tehnoloģiskās iespējas attīstīsies arvien pieaugošā ātrumā. 

Fakts, ka divas mazās pilsētas vada tādu inovatīvu un sarežģītu projektu, kā NextGen, eksperimentējot ar minētajiem risinājumiem izglītības un apmācību sistēmās, ir būtiska ziņa: pasaulē, kurā arvien pieaug globalizācijas procesi un tehnoloģiju loma, vienīgā racionālā atbilde, lai saglabātu konkurētspēju, ir būvēt organizētas teritoriālās kopienas, kuras vada spējīga vietējā pārvalde.

Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds iniciatīvas “Pilsētu inovatīvās darbības” ietvaros. Šī informācija atspoguļo vienīgi autora viedokli, un iniciatīvas “Pilsētu inovatīvās darbības” iestādes neatbild par šīs informācijas potenciālajiem izmantošanas veidiem