Maijs – teātra mēnesis! 

Maija mēnesis, pateicoties programmai ,,Latvijas skolas soma”, Valmieras tehnikumā aizritēja teātra zīmē. 

Priecē, ka programmas ,,Latvijas skolas soma” ietvaros ir iespēja redzēt un izdzīvot emocijas dažādās mākslas nozarēs. Šogad skatījāmies labu latviešu kino, ieklausījāmies mūzikā un, nu, kārta teātrim – “saldajam ēdienam”. Ne katram audzēknim ir iespēja kopā ar ģimeni doties uz īstu teātri, izbaudīt emocijas, ko sniedz aktieri, aci pret aci sastopoties ar skatītāju. 

Prieks, ka dodoties uz teātri, jaunieši ir saposošies, telefoni ir nolikti, ir mirklis izrādes vērošanai. 

Ko tad skatījāmies? Kā īsti valmierieši – “Valmieras puikas” un “Daliņš”. 

8.maijā 106 Valmieras tehnikuma 3.kursa audzēkņi devās uz Laikmetīgās mākslas telpu Kurtuve, lai noskatītos Valmieras teātra izrādi “Valmieras puikas”. Ceļš uz izrādi ved garām tēlnieces Timiānas Munkēvičas skulptūrai Valmieras puikas un pāri straujajai, krāčainajai Gaujai.  

Skatījāmies izrādi par mums – Valmieras puikām. Un aizdomājāmies par sevi. No Pāvila Rozīša romānā attēlotajiem varoņiem mūs šķir laiks, vēstures notikumi, bet J.Znotiņa radītā izrāde, trauksmes un jaunības degsmes pilna, aicina domāt par šo laiku. Laiku, kurā mēs dzīvojam. Divi tik atšķirīgi cēlieni. Pirmais – vairāk par skolotāju Ritu Gravu (atveido Klinta Reinholde). Par skolotājas attiecībām ar jauniešiem, par mīlestību. Vai arī mums ir tādas skolotājas kā Rita Grava? Ir. Jo Valmieras tehnikumā visu darām kopā – gan mācāmies, gan atpūšamies, gan radām jaunas idejas. Otrais cēliens – jauniešu idejas, pirmā mīlestība. Pēteris Laucis (atveido Sandis Runge), ideju pārpilnais, trauksmainais. Jādomā, kas dzīvē būtiskāks – ideja vai mīlestība? Droši vien, ka abi. Bez mīlestības nevar īstenoties neviena no idejām. Īpaši gribas izcelt arī Pamelas Butānes scenogrāfiju. Tā vēl jo vairāk paspilgtina emocijas, rosina vērot. 

Mājupceļš – bagāts pārdomām. Laiki mainījušies. Bet jaunieši? Valmieras puikas? Tie ir tikpat trauksmaini kā krāčainā Gauja – gan toreiz, gan tagad. Laikam jau citādi nevarētu būt. Gauja taču ir Valmieras likteņupe. Tās krastos viss sākas, tur – turpinās. Paldies par šo izrādi! 

15.maijā 20 Valmieras tehnikuma 2.kursa 15.grupas audzēkņi dodas uz Toma Treiņa izrādi “Daliņš”. Mēs visi zinām dziesmu “Ak, ja man Daliņa kājas būtu…”, bei vai zinām, kas un kāds bija Jānis Daliņš? Janka no Valmieras, kurš aizsoļoja līdz olimpiskajai sudraba medaļai. Visu izrādi caurvij soļošana kā motīvs Kā simbols mūžīgajai kustībai, ticībai, ka iespējams ir viss. Uzzinām, ka nav tādu šķēršļu, kas kavētu tiekšanos uz mērķi.Tikai jātic. Jāstrādā.  Izrādē uzzinām, ka Jānis Daliņš ir bijis ne tikai sportists, bet arī izcils lauksaimnieks, politiķis, uzņēmējs.Interesanta ir izrādes koncepcija – Daliņu atveido vairāki aktieri, tādējādi parādot personības daudzšķautnību. Atkal jāuzteic scenogrāfija, kuru radījis Kristaps Kramiņš. Skatuve nav pieblīvēta, ir tikai skrejceliņš un fons, kurā mainās Losandželosas ielas un Vamieras Daliņa iela. Skaudrs liktenis Daliņam vēstures līkločos. Visvairāk izrādē aizkustināja Daliņa patriotisms  – patiesa Latvijas mīlestība. Tikai mīlot savu valsti, cilvēks var daudz izdarīt. Paldies! 

Un tad mūsmājās, Valmieras tehnikumā, 21.maijā viesojās J.Znotiņš ar projektu – izrādi Klusētāji. 

 Izrādi noskatījās visi tehnikuma audzēkņi. Jānis Znotiņš, Anta Aizupe, Oskars Florencs – Vīksne aicina domāt, vai klusēšana vienmēr ir zelts? Par ko tad ir izrāde? Par vienaldzību, kas valda sabiedrībā. Par to, kas var notikt, ja klusējam. Kāpēc mēs klusējam? Baidāmies? No kā? Secinājums – ne vienmēr klusēšana ir zelts! Ir jārīkojas – jārunā! Neklusē! 

Interesanta ir projekta ideja – izrāde notiek trīs klasēs, mainoties varoņiem, tādējādi liekot jauniešiem iedzīvoties dažādās situācijās. 

Kas esam mēs – klusētāji? “runātāji”? Neklusē! 

Paldies programmai Latvijas skolas soma par doto iespēju! Uz tikšanos nākamajā gadā!