Mūžībā devies Guntars Bilsēns (1952-2026)

Ar dziļām skumjām atvadāmies no Guntara Bilsēna – cilvēka, kurš daudzus gadus bija savas skolas dvēsele, autoritāte izglītojamajiem un kolēģiem, cilvēka, kura klātbūtni nevarēja nepamanīt.

No 2000. gada līdz 2011. gadam Guntars Bilsēns vadīja Valmieras 36. arodvidusskolu. Direktora amatā viņš bija ne tikai vadītājs – viņš bija cilvēks, pie kura nāca pēc padoma, kuru uzklausīja un kura viedoklim uzticējās. Viņš prata būt prasīgs, kad tas bija nepieciešams, bet vienlaikus saglabāja cilvēcību, atsaucību un spēju uz cilvēku paskatīties ar sapratni. Guntars bija no tiem cilvēkiem, kuri darba vidi veido ne tikai ar paveiktajiem darbiem, bet arī ar savu klātbūtni. Viņš pazina cilvēkus, prata ar viņiem sarunāties un rast kopīgu valodu. Izglītojamajiem viņš bija autoritāte, kolēģiem – pieredzējis un uzticams cilvēks, pie kura varēja vērsties gan ar darba jautājumiem, gan pēc vienkārša cilvēciska padoma.

Viņa dzīves un darba ceļš bija cieši saistīts ar Valmieru un tās cilvēkiem. Pirms darba izglītības jomā Guntars bija strādājis rūpniecībā, valsts pārvaldē un vides aizsardzības jomā. Viņš aktīvi iesaistījās arī sabiedriskajā un valsts politiskajā dzīvē – darbojās Valmieras pilsētas domē un bija Latvijas Republikas 11. Saeimas deputāts.

Tomēr īpaša vieta viņa dzīvē bija izglītībai. Arī Valmieras tehnikuma tapšanas laikā Guntars bija klātesošs ar savu pieredzi, idejām un redzējumu. Viņam bija svarīgi, kāda būs vide, kurā mācīsies jaunieši, un kāda būs skola, kurā strādās pedagogi.

Tie, kuri Guntaru pazina, atcerēsies ne tikai viņa darbus un amatus. Atmiņā paliks viņa enerģija, dzīvesprieks, labā humora izjūta un prasme sarunāties ar cilvēkiem. Viņš prata sarežģītās situācijās saglabāt cilvēcību un atrast vārdus, kas palīdzēja paskatīties uz notiekošo citādi.

Guntaram bija arī sava īpašā vieta, kur atgūt mieru un iekšējo līdzsvaru. Viņš bija kaislīgs makšķernieks, patiess putnu un dabas mīļotājs. Būšana pie ūdens un dabā viņam ļāva sakārtot domas, atgūt spēkus un rast mieru savai enerģiskajai būtībai. Šajos brīžos viņš varēja vienkārši būt – prom no ikdienas steigas, sarunām un rūpēm, ļaujoties dabas mieram un klusumam.

Mums pietrūks viņa enerģijas, tiešuma, humora un vienkāršās cilvēciskās klātbūtnes.

Izsakām visdziļāko līdzjūtību Guntara Bilsēna ģimenei, tuviniekiem, draugiem, bijušajiem kolēģiem, kā arī visiem, kuriem viņš bija nozīmīgs cilvēks.